Dažādie noziedzīgie nodarījumi

Vardarbība, cilvēku tirdzniecība

Vardarbības veidi

Fiziska vardarbība – jebkurš fizisks aizskārums, piemēram, sišana, speršana, pļaukas, raušana aiz matiem, žņaugšana, grūstīšana, stingra saķeršana aiz rokas, ieroču izmantošana u.c.

Seksuāla vardarbība – jebkurš seksuāls aizskārums, piemēram, izvarošana, uzspiests vai vardarbīgs dzimumakts, vardarbīga iesaistīšana seksuālās darbībās, seksuāla aizskaršana pret cietušās gribu u.c. žņaugšana, grūstīšana, stingra saķeršana aiz rokas, ieroču izmantošana u.c.

Emocionālā vardarbība – jebkurš verbāls, emocionāls vai psiholoģisks aizskārums, piemēram, regulāra draudu izteikšana, draudēšana ar fizisku vai seksuālu vardarbību, draudēšana par bērnu atņemšanu, apsaukāšana un noniecināšana, vajāšana (izsekošana, sagaidīšana pie mājām, darba vietas, regulāra un nevēlama zvanīšana un īsziņu vai e-pasta vēstuļu sūtīšana), liegšana satikties ar draugiem un radiniekiem u.c. žņaugšana, grūstīšana, stingra saķeršana aiz rokas, ieroču izmantošana u.c. Vairāk informācijas par to, kā atšķirt emocionālo vardarbību no parastiem ģimenes konfliktiem un kā sev palīdzēt, meklē šeit.

Ekonomiskā vardarbība – jebkura darbība, kas vērsta uz cietušās pakļaušanu, varmākam izmantojot savu pārāko finansiālo situāciju, piemēram, ienākumu slēpšana, cietušās ienākumu atņemšana, cenšanās nepieļaut, lai cietušā gūtu ienākumus, naudas došana, ja cietusī ir izpildījusi kādas prasības u.c. žņaugšana, grūstīšana, stingra saķeršana aiz rokas, ieroču izmantošana u.c.

Vardarbīga kontrole – jebkura darbība, kas ietver aizskaršanu, seksuālu piespiešanu, draudus, pazemošanu, iebiedēšanu vai citas vardarbīgas darbības, kuru mērķis ir kaitēt, sodīt vai iebiedēt. žņaugšana, grūstīšana, stingra saķeršana aiz rokas, ieroču izmantošana u.c.

Vajāšana – jebkura atkārtota un sistemātiska personas nefiziska ietekmēšanu ar mērķi radīt upurī bailes un trauksmes sajūtu, lai mainītu un panākt sev vēlamu cietušā uzvedību un paturētu kontroli pār cietušo.

Palīdzību var saņemt – krīzes centros, atkarībā no pašvaldības, sociālie dienesti var piedāvāt atbalstu krīzes situācijās un psiholoģisko palīdzību. Valsts nodrošināta juridiska palīdzība aizsardzībai pret vardarbību (Juridiskās palīdzības administrācija, tel.8000 1801)

Centram MARTA šobrīd ir 3 filiāles:

• Centrs MARTA Rīgas filiāle, Matīsa ielā 49-3, LV-1009, Rīga, tel. 67378539, centrs@marta.lv.
• Centrs MARTA Liepājas filiāle, Kūrmājas prospekts 11, LV-3401, Liepāja, tel. 29195442.
• Centra MARTA Rēzeknes filiāle, biroja telpas tiek labiekārtotas, plānots uzsākt klientu pieņemšanu rudenī, tel.saziņai 25648595.

Centrs MARTA sniedz atbalstu vairākām mērķa grupām:

Vardarbībā cietušām pilngadīgām personām (kā sievietēm, tā vīriešiem) tiek nodrošinātas bezmaksas sociālā darbinieka, jurista un psihologa konsultācijas. Tās ir iespējams saņemt valsts sociālās rehabilitācijas pilngadīgām vardarbībā cietušām personām programmas ietvaros, kā arī anonīmi. Palīdzības saņemšanai jāvēršas Centrā MARTA vai Rīgas Sociālajā dienestā. Pakalpojums ietver 10 speciālistu konsultācijas, ar iespēju nepieciešamības gadījumā pieprasīt papildus konsultācijas. Saņemt palīdzību var cietušie no visas Latvijas neatkarīgi no dzīvesvietas. Papildus informācija par vardarbības veidiem atrodama Centra MARTA mājaslapā: https://marta.lv/lv/marta-darbiba/vardarbiba/. Psihologa konsultācijas vardarbībā cietušiem bērniem šobrīd tiek nodrošinātas tikai Centrs MARTA Liepāja filiālē.

Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību palīdz sagatavot Centra MARTA juristi vai sociālie darbinieki, vai to var izdarīt arī pati cietusī persona. Pieteikuma veidlapa un paskaidrojumi kā to aizpildīt, atrodami Centra MARTA mājaslapā: https://marta.lv/lv/marta-darbiba/vardarbiba/ (saite uz paskaidrojumiem pieteikuma aizpildīšanai: https://marta.lv/files/Pieteikuma%20veidlapa%20ar%20skaidrojumiem.pdf)

Centrs MARTA nodrošina palīdzību arī cilvēku tirdzniecībā cietušām pilngadīgām personām (sievietēm un vīriešiem) un bērniem. Cilvēku tirdzniecības formas: seksuālā ekspluatācija, darba ekspluatācija, ekspluatācija noziedzīgo nodarījumu veikšanai, ekspluatācija fiktīvajām laulībām, orgānu izņemšana. Anonīmi ir iespējams saņemt sociālā darbinieka, psihologa un jurista konsultācijas.

Valsts programmas ietvaros ir paredzēta bezmaksas rehabilitācija 180 dienas un tā ietver:

• Sociālā darbinieka un psihologa konsultācijas;
• Juridisko palīdzību: dokumentu sagatavošanu, konsultācijas, kompensāciju pieprasīšanu, atbalstu kriminālprocesā u.c.;
• Citu speciālistu konsultācijas pēc nepieciešamības (piem. sociālais rehabilitētājs, tulks, ārsts u.c.);
• Repatriāciju klientam un viņa nepilngadīgajiem bērniem: atgriešanu no ārvalstīm, ceļa izdevumu segšanu, nepieciešamības gadījumā tiek nodrošināta pavadīšana no ārvalstīm;
• Izmitināšanu drošajā patvērumā;
• Pirmās nepieciešamības preču iegādi (piem. pārtika, medikamenti, higiēnas preces u.c.);
• Izmaksas dokumentu pieprasīšanai, tulkošanai, atjaunošanai u.c.
• Apmācības kvalifikācijas paaugstināšanai.

No 2020.gada septembra tiek plānota izglītojoša pašpalīdzības grupa vardarbībā cietušām sievietēm (10 nodarbības). Pieteikšanās tiks izsludināta augustā Centra MARTA Facebook lapā un mājaslapā.

/Avots: Marta/

Cilvēku tirdzniecība ir mūsdienu verdzības forma, kurā personas, visbiežāk sievietes un meitenes, ar varu, draudiem, spaidiem vai krāpšanu tiek izmantotas darbam, seksuālai ekspluatācijai un verdzības nolūkos. Cilvēku tirdzniecība ir starptautiska problēma, kurā iesaistīta gandrīz katra pasaules valsts  – vai nu kā pārdoto cilvēku saņēmējvalsts, vai arī kā nosūtītājvalsts.

Cilvēku tirdzniecības pirmsākumi ir meklējami senā pagātnē – verdzībā. Laika gaitā verdzības formas un veidi ir ievērojami mainījušies, bet būtībā mūsdienu cilvēku tirdzniecība nozīmē to pašu, ko pirms tūkstošiem gadu – cilvēki pārdod cilvēkus.

Cilvēku tirdzniecības galvenais mērķis ir personas ekspluatācija – parasti peļņas gūšanas nolūkos. Personas ekspluatācija nozīmē personas izmantošanu dažādiem nolūkiem.

Tiek izdalīti šādi cilvēku tirdzniecības veidi:

• prostitūcija un citas seksuālās ekspluatācijas formas;
• piespiedu darbs vai pakalpojumi;
• verdzība;
• orgānu izņemšana.

Fiktīvas laulības ir viena no izplatītākajām cilvēku tirdzniecības formām. 

Noslēgto fiktīvo laulību skaita ziņā dominē Īrija un Lielbritānija. Fiktīvo laulību popularitāti šajās valstīs izskaidro vairāki faktori: liberālā pieeja gan laulību reģistrācijai, gan laulības pārbaudei pēc tās noslēgšanas. Šīs valstis ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, bet nav Šengenas zonas dalībvalstis; tās ir salīdzinoši lielas trešo valstu izcelsmes iedzīvotāju kopienas, kuras nodrošina atbalstu fiktīvajām laulībām, piemēram, vervējot. Šie faktori mijiedarbojas ar to, ka uz šīm valstīm meklējot darba iespējas dodas Latvijas pilsones, kas labprātīgi piekrīt vai arī tiek maldinātas un piespiestas stāties laulībā ar trešās valsts pilsoņiem, tādējādi atvieglojot trešās valsts pilsoņu iekļūšanu ES un Šengenas zonā. Visvairāk vervēšana tiek izvērsta interneta vidē.

---

Noziegumi pret īpašumu

Valsts Policija

Ceļu satiksmes negadījumi

Ja noticis ceļu satiksmes negadījums –

1. Parūpējies par savu un iesaistīto pušu drošību
2. Nepieciešamības gadījumā – izsauc glābšanas dienestu un policiju, zvanot 112
3. Ja nav nepieciešams iesaistīt policiju –  aizpildi Saskaņoto paziņojumu (Saskaņotu paziņojumu drīkst ja negadījumā ir iesaistīti tikai divi transportlīdzekļi. Abi  transportlīdzekļu vadītāji var vienoties par negadījuma apstākļiem. Nav cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai (īpašumam), kā arī transportlīdzekļiem nav radušies tādi bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt)
4. Neskaidrību gadījumā sazinies ar savu apdrošinātāju

Kibernoziegumi

• www.latvija.lv
• Papildus, kopš pagājušā gada esam izveidojuši arī mobilo lietotni “Drošs internets”, kuru aicinām izmantot ziņošanai: www.drossinternets.lv
• Kas attiecas uz pārkāpumu situācijām, tās apkopotas: www.drossinternets.lv
• Esam apkopojuši un regulāri arī aktualizējam LR normatīvos aktus, kas attiecas uz pārkāpumiem un nelegālu saturu un aktivitātēm internetā: www.drossinternets.lv
• Tāpat arī esam izveidojuši Sociālo tīklu drošības ceļvedi un regulāri aktualizējam informāciju. Ceļvedī apkopotas saites sociālajos tīklos, kur ziņot tīklu administrācijai dažādu pārkāpumu gadījumos: www.drossinternets.lv

/Avots: Drossinternets.lv/

---

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV

Nozagts telefons vai naudas maks? Izkrāpta nauda vai sabojāts īpašums? Diemžēl neviens no mums nav pasargāts no noziedzīgiem nodarījumiem – ne reālajā, ne virtuālajā pasaulē.

Tāpēc Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV (turpmāk – CERT.LV) ir apkopojusi informāciju, kā rīkoties, ja kāds ir cietis no informācijas tehnoloģiju drošības incidenta, kas atbilst noziedzīga nodarījuma pazīmēm, jeb kibernozieguma.

Informācijas tehnoloģiju noziedzīgie nodarījumi no vairākiem viedokļiem ir ļoti līdzīgi tradicionāliem noziedzīgajiem nodarījumiem, kad netiek izmantots dators vai cita viedierīce, kas pieslēgta internetam.

Lai klasificētu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu jeb kiberincidentu kā informācijas tehnoloģiju noziedzīgu nodarījumu, nepieciešami vairāki priekšnoteikumi, piemēram, šajā noziegumā jābūt iesaistītiem informācijas tehnoloģiju resursiem, kas var būt noziedzīgā nodarījuma apdraudējuma priekšmets vai rīks noziedzīga nodarījuma īstenošanai.

Kibernoziegumiem ir dažādi veidi, piemēram:

• Ekonomiskie noziegumi (izspiedējvīrusi, pikšķerēšana, smikšķerēšana, CEO krāpšana u.c.);
• Satura noziegumi (kas saistīti ar nelikumīgas informācijas izplatīšanu):
  • Bērnu pornogrāfija;
  • Naida runa (piemēram, lai veicinātu dažādu minoritāšu diskrimināciju).
  • un citi.
• Noziegumi pret personu (piemēram, kiberizsekošana, draudi, apmelošana u.c.);
• Noziegumi autortiesību un blakustiesību jomā (piemēram, datorpirātisms);
• Politiski motivētie kibernoziegumi:
  • Kiberterorisms;
  • Kiberkarš;
  • Informācijas karš.

Kriminālprocesa likums nosaka, ka cietušais kriminālprocesā var būt fiziska, vai juridiska persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu ir radīts kaitējums, proti morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums.

Ja gadījumā esat cietis no kiberincidenta, svarīgi saprast, kā tālāk rīkoties un kādos gadījumos sazināties ar CERT.LV, bet kad palīdzēt varēs Valsts policija.

CERT.LV primārā mērķauditorija ir valsts un pašvaldības iestādes, taču resursu un iespēju robežās palīdzība tiek sniegta arī fiziskām un juridiskām personām. CERT.LV uzdevums ir palīdzēt atrisināt informācijas tehnoloģiju drošības problēmu, proti, sniegt atbalstu cietušajam tehniskos jautājumos, ieteikt tālāko rīcību un risinājumus, kā novērst šo kiberincidentu.

Būtiski, ka gadījumos, kad saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, cietušajam būtu jāvēršas Valsts policijā. Valsts policija nodrošina noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu kriminālprocesa ietvaros, kas rada iespēju noskaidrot vainīgās personas, saukt tās pie kriminālatbildības un atlīdzināt kaitējumu cietušajam.

Fiziska vai juridiska persona var vērsties pēc palīdzības pie CERT.LV gadījumos:

• ja tiek konstatēts kiberincidents un vēlaties saņemt norādījumus atbilstošākajai tālākai rīcībai. Nekādā gadījumā nedrīkst veikt incidentā iesaistītās iekārtas izslēgšanu, pārstartēšanu, vai mēģināt veikt pašrocīgu datu atgūšanu. Šādas darbības var neatgriezeniski sabojāt pierādījumus par nodarījumu, kā arī pašus atgūstamos datus.
• ja, piemēram, izspiedējvīruss sašifrē datoru. Šajā gadījumā CERT.LV var palīdzēt noteikt, kādā veidā uzbrucēji piekļuvuši šim datoram, konstatēt vīrusa veidu un, iespējams, atgūt zaudēto informāciju. Kā arī CERT.LV palīdz identificēt un saglabāt informāciju no datoriem, kas var noderēt policijai izmeklēšanas veikšanai.
• pie CERT.LV var vērsties arī gadījumā, ja ir uzlauzta mājaslapa, un, līdzīgi kā izspiedējvīrusu gadījumā, CERT.LV var palīdzēt noteikt, kā uzbrucēji piekļuvuši mājaslapai un, iespējams, papildu informāciju par uzbrucēju.

CERT.LV nevarēs palīdzēt gadījumos, ja persona ir saņēmusi e-pastā spamu, kurā nav vīrusu, ja tiek pārkāpti ar autortiesībām aizsargātu materiālu izplatīšanas nosacījumi, vai citos ar saturu saistītos jautājumos. Kā arī CERT.LV kompetencē nav noziedzīgu nodarījumu atklāšana, ļaundaru saukšana pie atbildības vai finanšu līdzekļu atgūšana.

Vēršanās pie Valsts policijas

Lai uzsāktu kriminālprocesu, personai, pret kuru ir nodarīts noziedzīgs nodarījums, jāvēršas atbilstošā izmeklēšanas iestādē (pārsvarā tā ir Valsts policija, taču tā var būt arī tiesa vai prokuratūra) ar pieteikumu par kriminālprocesa uzsākšanu, ņemot vērā, kur, noticis šis noziedzīgais nodarījums, vai pēc personas, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, deklarētās dzīves vietas.

Rakstot iesniegumu, nepieciešams norādīt, kāds ir nodarītais būtiskais kaitējums. Nodarīto būtisko kaitējumi ir jāspēj arī pierādīt.  Likums “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” nosaka, ka šis būtiskais kaitējums iestāsies, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā būs radušās šādas sekas:

• nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, UN apdraudētas vēl arī citas ar likumu aizsargātās intereses (piemēram, aizskarts gods, cieņa utt.); Būtisks kaitējums = vismaz 5 minimālās mēnešalgas + nemateriāls kaitējums.
• nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Būtisks kaitējums = vismaz 10 minimālās mēnešalgas.

Jāņem vērā, ka minimālās algas apmērs tiek mainīts un ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 565 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.

Ja noziedzīgā nodarījumā nav nodarīts mantiskais zaudējums vai nav aizskarta personas reputācija – aizskarts gods un cieņa, tad policijai var rakstīt iesniegumu ar mērķi informēt.

Gadījumā, ja, izvērtējot situāciju, persona konstatē, ka minētie zaudējumi tomēr ir radušies, tad, rakstot policijai iesniegumu, būtu jānorāda šāda informācija:

• Detaļām ir nozīme. Jānorāda, kas ir noticis kā arī kaitējums, kas nodarīts cietušajai personai, laiks – kad un cikos noticis noziedzīgs nodarījums, kur noticis – fiziskā vieta, kur noziedzīgā nodarījuma brīdī atradās dators, serveris vai viedierīce, pret kuru veikts noziedzīgs nodarījums.
• Ja ir iespējams, tad uzskaitīt noziedzīgā nodarījumā iesaistītās personas.
• Norādīt arī lieciniekus vai personas, kuras varētu sniegt nozīmīgu informāciju, kas varētu noderēt izmeklēšanā.
• Jānorāda arī sava iesnieguma mērķis. Tas varētu būt vienkārši informēt policiju (vai citu izmeklēšanas iestādi), vai saukt atbildīgo personu, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, pie atbildības.
• Vajadzētu pieminēt arī to, vai cietusī persona vēlas no policijas saņemt lēmumu, ar kuru tiek vai netiek atzīta par cietušo kriminālprocesa izpratnē, kā arī norādīt, kā vēlas saņemt šo lēmumu, piemēram, elektroniski uz e-pastu vai uz norādīto pasta adresi.

Pirms vēršanās ar iesniegumu Valsts policijā, būtu vēlams konsultēties ar speciālistu, kurš ir specializējies kriminālprocesa juridiskajos jautājumos. Atcerieties, ka ne visos gadījumos persona tiek atzīta par cietušo kriminālprocesa izpratnē.

Kiberincidenta gadījumā ar CERT.LV iespējams sazināties rakstot uz cert@cert.lv vai zvanot uz +371 67085888.

/Avots: CERT.LV/