Cietušās personas tiesības uz kompensāciju

Cietušās personas tiesības uz kompensāciju

Ņemot vērā, ka personas atzīšana par cietušo ir cieši saistīta arī ar šīs personas tiesībām uz kompensāciju, raksta turpinājuma tiks īsumā atspoguļota kārtībā, kādā cietusī persona ir tiesīga šo kompensāciju saņemt.

Kriminālprocesa likuma 350. panta pirmajā daļā noteikts, ka: “Kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.” Turklāt, šā panta trešajā daļā atrunāts: “Ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija.” Būtiski atzīmēt, ka pieprasot atlīdzību civilprocesuālā kārtībā, cietušais tiek atbrīvots no valsts nodevas samaksas, kā arī nolēmums kriminālprocesā par personas vainu ir saistošs civillietas izspriešanā.

Noziedzīgos nodarījumos cietušajām personām normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir tiesības saņemt arī valsts kompensāciju. Tā no likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem”[1] 3. panta ceturtās daļas izriet, ka tiesības saņemt valsts kompensāciju ir personai, kura atzīta par cietušo kriminālprocesā, ja tīša noziedzīgā nodarījuma rezultātā:

  • iestājusies personas nāve;
  • cietušajam nodarīti smagi, vidēja smaguma miesas bojājumi;
  • aizskarta personas tikumība vai dzimumneaizskaramība;
  • cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris;
  • cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu.

Valsts kompensācijas saņemšanai Juridiskās palīdzības administrācijā ir jāiesniedz aizpildīta valsts kompensācijas pieprasījuma veidlapa, kas atrodama mājas lapā: www.jpa.gov.lv

Ja valsts kompensācijas pieprasīšanas brīdī kriminālprocesā nav pieņemts galīgais nolēmums, veidlapai jāpievieno procesa virzītāja izziņa, kurā ietverti visi likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 8. panta otrajā daļā norādītie apstākļi (noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiks un vieta, noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija, izziņas izsniegšanas brīdī konstatētā noziedzīgā nodarījuma izdarītāja vainas forma, kriminālprocesa uzsākšanas datums un krimināllietas numurs u. tml.).

Turpretī, ja valsts kompensācijas pieprasīšanas brīdī kriminālprocess ir pabeigts vai stājies spēkā procesa virzītāja lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu personu nereabilitējošu apstākļu dēļ, veidlapai jāpievieno spēkā stājies galīgais procesa virzītāja nolēmums. Ja tiesas spriedumā vai procesa virzītāja galīgajā nolēmumā cietušajam kriminālprocesuālajā vai civilprocesuālajā kārtībā noteiktais atlīdzinājums par noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu nav izpildīts vai izpildīts nepilnīgi, procesa virzītāja galīgajam nolēmumam pievieno arī izpildu dokumentu vai informē, kuram zvērinātam tiesu izpildītajam tas iesniegts piespiedu izpildei.

Valsts kompensācijas pieprasījumu Juridiskās palīdzības administrācijai iesniedz triju gadu laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo vai ir uzzinājusi par faktiem, kas šai personai dod tiesības to darīt.

Pieprasījums iesniedzams Juridiskās palīdzības administrācijā triju gadu laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo vai ir uzzinājusi par faktiem, kas šai personai dod tiesības lūgt atzīt to par cietušo. Mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas Juridiskās palīdzības administrācija pieņem lēmumu par valsts kompensācijas izmaksāšanu vai par atteikšanos to izmaksāt.

/Avots: Latvijas Zvērinātu Advokātu Padome/


[1] Likums “Par valsts kompensāciju cietušajiem”. Latvijas Vēstnesis, 13.07.2006., Nr. 87.