Valsts Probācijas dienests

Valsts probācijas dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Valsts probācijas dienests tika izveidots, lai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un koordināciju un atslogotu pārējo tiesību aizsardzības iestāžu darbu.

Valsts probācijas dienestam ir šādas funkcijas:

• sniegt izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu;
• nodrošināt probācijas programmu izstrādi un licencētu programmu īstenošanu;
• veikt uzraudzību nosacīti notiesātām personām, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotām personām;
• pārbaudes laikā uzraudzīt personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;
• organizēt kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi;
• organizēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi;
• organizēt un vadīt izlīgumu kriminālprocesā;
• nodrošināt papildsoda – probācijas uzraudzība – izpildi.

Valsts probācijas dienesta atbalsts cietušajiem

Valsts probācijas dienesta funkciju izpildē cietušā intereses tiek nodrošinātas – sagatavojot izvērtēšanas ziņojumu, īstenojot uzraudzību Valsts probācijas dienesta likumā noteiktajām personām, kā arī organizējot un vadot izlīgumu kriminālprocesā.

Uzklausot cietušā viedokli, Valsts probācijas dienests, sagatavojot izvērtēšanas ziņojumu, var ieteikt un īstenojot uzraudzību noteikt probācijas klientam pienākumus, kuri ir vērsti uz cietušā interešu aizsardzību, piemēram, ievērot aizliegumu sazināties ar noteiktiem cilvēkiem (tostarp, ar cietušo) un/vai ievērot aizliegumu tuvoties noteiktiem objektiem, vietām vai iestādēm (tostarp, cietušā dzīvesvietai).

Cietušā – likumpārkāpēja izlīgums

Izlīguma process ir saruna, kurā brīvprātīgi piedalās cietušais un likumpārkāpējs un, kuru vada neitrāla persona – starpnieks (mediators), palīdzot iesaistītajām pusēm vienoties par savstarpēji pieņemamu un taisnīgu risinājumu.

Valsts probācijas dienests, īstenojot izlīguma procesu, izmanto savā praksē divas metodes:  

• izlīguma sēdi, kur personīgi piedalās cietušais un likumpārkāpējs, un var piedalīties arī abu iesaistīto pušu atbalstītāji vai likumiskie pārstāvji (vecāki, bāriņtiesa u.c.);
• izlīguma sanāksmi (conferencing), kuru plašāk pielieto darbā ar nepilngadīgajiem. Izlīguma sanāksmē piedalās daudz plašāks dalībnieku loks: cietušais, likumpārkāpējs, viņu vecāki un arī citi, kurus ir ietekmējis noziedzīgais nodarījums, kā arī var tikt uzaicināti speciālisti, kuri varētu sniegt atbalstu gan likumpārkāpējam, gan cietušajam un viņu ģimenēm.

Izlīguma procesa pamatā ir taisnīguma atjaunošanas pieeja, ko pasaulē izmanto noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos seku mazināšanā.

Izlīgums ir iespējams visās kriminālprocesa stadijās, tostarp soda izciešanas laikā, kā arī ja tiesnesis lemj jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu nepilngadīgajam.

Vairāk informācijas par izlīguma procesu var iegūt Valsts probācijas dienesta mājas lapā: www.vpd.gov.lv vai rakstot uz e-pastu: ta@vpd.gov.lv, vai zvanot pa tālr. 67021116, mob.tālr. 26340776.

/Avots: probācijas dienests/