Par noziedzīga nodarījuma rezultātā radīta kaitējuma atlīdzināšanu civilprocesā
Par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanu civilprocesā norādām šādu informāciju
Saskaņā ar KPL 350. pantu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu pamata. Savukārt, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu CPL noteiktajā kārtībā. Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija. Pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas. Vienlaikus norādāms, ka nolēmums kriminālprocesā par personas vainu ir saistošs civillietu izspriešanā.
Saskaņā ar CPL 7. pantu civilprasību par mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu krimināllietā var celt kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt, ja civilprasība krimināllietā nav iesniegta vai nav izspriesta, prasību var celt šajā likumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar CPL 43. panta pirmās daļas 4.punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir atbrīvoti prasītāji — prasībās par noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos materiālo zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Līdz ar to ko, ceļot prasību civilprocesa ietvaros, persona būs atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.
Saskaņā ar CPL 96. panta trešo daļu likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā, prokurora priekšraksts par sodu, kā arī lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir obligāts tiesai, kas izskata lietu par tās personas civiltiesisko atbildību, par kuru pieņemts attiecīgais nolēmums, vienīgi jautājumā par to, vai noziedzīgā darbība vai bezdarbība notikusi vai to izdarījusi vai pieļāvusi tā pati persona. Līdz ar ko cietušajam nebūs jāpierāda tiesā, ka noziedzīgais nodarījums ir izdarīts, jo tas jau ir apstiprināts tiesas spriedumā krimināllietā.
Saskaņā ar Civillikuma 1635. pantu katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Ja neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.
Ja cietušais saņēmis nolēmumu krimināllietā, kur izlemta civilprasība par mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu, tad šis nolēmums izpildāms CPL noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 539. panta pirmās daļas 2. punktu šā likuma noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā izpildāmi tiesas nolēmumi un prokurora lēmumi vai priekšraksti krimināllietās daļā par mantiskajām piedziņām. Turklāt jānorāda, ka saskaņā ar CPL 567. panta otrās daļas 2.1 punktu no sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam ir atbrīvoti piedzinēji gadījumos, kad piedziņa izdarāma par labu cietušajam — fiziskajai personai — saistībā ar apmierinātu kaitējuma kompensācijas pieteikumu krimināllietā.
/Avots: Tieslietu ministrija/
